Zobu higiēna

Parasti tas aizņem no 40 minūtēm līdz vienai stundai. Tas ir atkarīgs no pacienta mutes dobuma stāvokļa.

Zobārstniecības speciālists, kurš novērtē pacienta mutes dobuma veselības stāvokli, veic virssmaganu un zemsmaganu zobakmens noņemšanu, mīkstā aplikuma noņemšanu, kā arī zobu balināšanu un pacienta izglītošanu mutes veselības jautājumos. Tāpat izvērtē, vai nav izveidojušās pataloģiskas smaganu kabatas un smaganu recesijas.

Vispirms tiek apkopota informācija par pacienta vispārējo veselības stāvokli, kas palīdz izprast mutes dobumā notiekošos procesus, piemēram, kādēļ smagana asiņo. Tālāk seko zobakmens un mīkstā aplikuma, arī pigmenta (ja tāds konstatēts) noņemšana. Procedūru noslēdz ar zobu diegošanu un fluorīdus saturošu preperātu aplikāciju.

Zobakmens noņemšanai izmanto tam speciāli paredzētus rokas instrumentus, sauktus par kiretēm vai arī ultraskaņu. Kiretes galvenās funkcijas ir virssmaganu un zemsmaganu zobakmens noņemšana, kā arī aplikuma un pigmenta noņemšana (to pašu veic arī ultraskaņa).

Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:

1. ja pacientam ir izteikts zemsmaganu un virssmaganu zobakmens, tad pirmajā seansā ieteicams noņemt lielāko/ masīvāko zobakmeni, jo pēc procedūras pacients var izjust diskomfortu, iespējams arī nelielu sāpju sajūtu mutes dobumā. Šādos gadījumos tiek nozīmēti arī antibakteriāli līdzekļi, kas pacientam jālieto mājas apstākļos, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas un arī lai iespēju robežās sadziedētu, arī sagatavotu smaganu nākamajam seansam;

2. pēc izteikta zobakmens noņemšanas, smagana izveido tūsku. Īsāk un vienkāršāk sakot- smagana vietām kļūst nedaudz lielāka kā pirms procedūras, rezultātā higiēnistam ir apgrūtināta redzamība konkrētajā darbības laukā un dažreiz samazinās arī taktīlā jutība (zobakmens var netikt noņemts pilnībā);

3. spēcīga asiņošana. Tas var norādīt uz smaganu iekaisumu, ko var izsaukt dažādi faktori, piemēram, grūtniecība, cukura diabēts, vairogdziedzera disfunkcija u.c. Zobu higiēnistam ir svarīgi saprast, vai pēc pirmā seansa asiņošana ir mazinājusies vai nē. Turklāt, ja pirmajā reizē smagana izteikti asiņo, arī tas pacientam var radīt nepatīkamas, sāpīgas sajūtas mutes dobumā, kā arī var apgrūtināt zobakmens noņemšanu, tādēļ ir nepieciešami papildus seansi.

Sodas strūklu bieži vien izmanto, lai noņemtu pigmentu un aplikumu, kas ir izveidojies uz zoba virsmas. Pigments veidojas no smēķēšanas, tējas un kafijas dzeršanas. Pacientam būtu jāņem vērā, ka pigmentu ne vienmēr var noņemt, jo tas var izveidot spēcīgu adherenci ar emalju, iekļaujoties emaljas plaisās, kā rezultātā to nevar iztīrīt.

Sodas strūklu nav ieteicams izmantot šādos gadījumos:

1. ja pacientam ir astma.

2. ja pacientam ir atsegti zobu kakliņi, tas var pastiprināt vai veicināt zobu jutīgumu

3. ja smagana ir tūskaina. Šajā gadījumā sodas strūkla var kairināt smaganu vēl vairāk, kas rada papildus diskomforta sajūtu pacientam.

Mutes dobuma higiēna grūtniecēm nav kontrindicēta nevienā no grūtniecības trimestriem.

Šeit būtu jāapgāž steriotips, ka pacientam mutes dobuma higiēnists būtu jāapmeklē divas reizes gadā. To nosaka pacienta mutes dobuma stāvoklis, tādēļ apmeklējumu skaits gadā katram pacientam var atšķirties, proti, kādam vienu reizi gadā, kādam divas, kādam ik pēc 3-4 mēnešiem, kamēr tiek iegūts vēlamais mutes dobuma stāvoklis.

Cenu var uzzināt sadaļā cenu lapa